Pasūtītājs: | Liepājas SEZ pārvalde |
Ģenerāluzņēmējs: | SIA “Rīgas tilti” |
Būvprojekta izstrāde: | 2001, 2006, 2008 |
Objekta realizācija: | 2007-2009 |
Liepājas Karostas kanāla metāla trīslaidumu tilts ar divām izgriežamām konsolēm (Kalpaka tilts) tika uzbūvēts pagājušā gadsimta sākumā – 1906.gadā. Tilta projekta autors ir vācu izcelsmes inženieris Haralds Halls. Pēc tilta uzbūvēšanas 1908.gadā vācu tehniskās literatūras žurnālā “Zeitschrift des vereines deutscher Ingenieure” tika ievietota publikācija ar nosaukumu “Drehbrücke über den großen Hafenkanal in Libau”, kas ir vienīgais autentiskais avots par tilta uzbūvi, aprēķina slodzēm un griešanas mehānismu darbību.
Vairāk kā simt gadu ilgajā pastāvēšanas mūžā tilts pārdzīvojis divus karus un dažādus saimniekus, kas loģiski ietekmēja tilta ekspluatāciju. AS “Ceļuprojekts” 2001. gadā izstrādāja un 2005. gadā no jauna saskaņoja renovācijas projektu (projekta vadītājs R.Maslovskis). Finansējuma trūkuma dēļ projekta realizācija tika ieplānota tikai 2006. gadā. Īsi pirms paredzētās projekta realizācijas uzsākšanas, 2006. gada 12.jūlijā, Gruzijā reģistrēts kuģis “Anna” ietriecās tilta Ziemeļu puses laidumu konstrukcijā, kā rezultātā puse tilta laidumu tika sagrauta.
Tilts sastāv no divām daļām (Ziemeļu un Dienvidu puses), kas veidotas no divām vienādām konsolēm. Tilta brauktuves platums ir 7.3 m, kuras klājs ir veidots no koka dēļiem. Krasta konsoles garums ir 27.55 m, bet kanāla – 38.95 m. Tilta kopējais garums ir 133 m ar laiduma shēmu 27.55 m + 77.9 m + 27.55 m.
Tā kā Kalpaka tilts ir būve ar kultūrvēsturisku mantojumu, tad pasūtītājs (Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde) vēlējas būvi saglabāt tieši tādā pašā veidolā, kāda tā mantota līdz mūsdienām. No šīm prasībām pasūtītājs neatkāpās visu projektēšanas un būvniecības laiku. Lai gan projektēšana šī apsvēruma dēļ bija sarežģīta, tilts var kalpot par Liepājas lepnumu un ievērojamu apskates objektu.
Tas bija ne tikai svarīgs pienākums, bet arī ļoti liels gods veikt šā unikālā pieminekļa rekonstrukcijas būvprojekta izstrādāšanu.
Būvei, kurai nav bijis viegls mūžs, pārciešot divu karu, kuģu un nevīžigu cilvēku nodarītos postījumus, bija jāvelta īpaša uzmanība. Bija sāsaglabā ne vien interesantā arhitektūra un tehniskie risinājumi, bet reizē arī tilta īpatnējā dvēsele, kurai pamatus, izstrādājot tehniskās skices, esot radījis ievērojamais inženieris Aleksandrs Gustavs Eifelis.
/J.M.Leikarts – AS “Ceļuprojekts” Tiltu nodaļas vadītājs 1991-2012/